LNA Latvijas Valsts arhīva fonds
Muncis Jānis (1886 - 1955), scenogrāfs, (ASV)
Jānis Muncis bija scenogrāfs, mākslas un teātra teorētiķis, režisors, lugu autors, pedagogs, gleznotājs, kurš aktīvi darbojās visās šajās jomās Latvijā, Vācijā un ASV.
Jānis Muncis dzimis Valmieras apriņķa Ternejas pagasta “ Reņģēs” zemnieku ģimenē. Mācījies Rūjienas draudzes skolā, pēc tam no 1910. gada līdz 1915. gadam - Rīgas Pilsētas mākslas skolā, paralēli no 1910. gada līdz 1911. gadam strādājot par dekoratoru - mākslinieka Jāņa Kugas palīgu Jaunajā Rīgas teātrī. No 1912. gada viņš bijis scenogrāfs Rīgas Latviešu teātra pagaidu mājvietā Interimteātrī, bet no 1913. gada līdz 1914. gadam strādājis par dekoratoru arī Latviešu operā. Pirmā pasaules kara laikā J. Muncis strādājis dažādos Maskavas un Petrogradas (šobrīd - Sanktpēterburga) teātros, mācījies režisora Vsevoloda Meierholda vadītajos skatuves uzvedumu meistarības kursos.1919. gadā J. Muncis atgriezies Latvijā un iestājies Latvijas armijā. 1920. gadā kopā ar režisoru Eduardu Smiļģi piedalījies Dailes teātra dibināšanā, mākslinieciskās programmas izstrādē, bijis teātra mākslas teorētiķis un dekorators. Tur nostrādājis līdz 1926. gadam. Kopumā veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 70 Dailes teātra iestudējumiem. 1925. gadā Starptautiskajā modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē Parīzē par Dailes teātra uzvedumu maketiem ieguvis Grand Prix.
1926. gadā J. Muncis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Jāņa Roberta Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Pili ceļ” un tajā pašā gadā izceļojis uz ASV, kur Kalifornijas štata Pasadīnas pilsētas teātrī veidojis vairākus plašus inscenējumus, vienlaikus studējot filozofiju koledžā Kalifornijā (Occidental College), 1932. gadā iegūstot filozofijas bakalaura grādu. Publicējis vairākus zinātniskos darbus skatuves mākslas teorijā, kā arī piedalījās Ņujorkas Modernās mākslas muzeja (Museum of Modern Art, MoMA) teātra mākslas izstādēs.
Pēc atgriešanās Latvijā 1932. gadā J. Muncis strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī. No 1934. līdz 1937. gadam veidojis dekorācijas teātru uzvedumiem un arī dažādiem valsts svētku brīvdabas uzvedumiem par Latvijas vēstures tēmām - "Atdzimšanas dziesma" (1934) Esplanādē Rīgā un "Tev mūžam dzīvot, Latvija" (1936) ar V. Plūdoņa un L. Breikša tekstu uz peldošas skatuves Daugavā. Līdztekus J. Muncis strādājis Sabiedrisko lietu ministrijā par mākslas referentu, kā arī bijis Rakstu un mākslas kameras goda korespondents. 1934. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Bijis arī Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs, piedalījies Latvijas Kultūras fonda rīkotajās izstādēs, kā arī daudzās starptautiskās izstādēs.
1944. gadā J. Muncis devies bēgļu gaitās uz Vāciju, strādājis par pedagogu Fisenes (Füssen) apkārtnē Bavārijā un 2 gadus vadījis tautas augstskolu Augsburgā (Augsburg) - Haunštetenes (Haunstetten) nometnē. Vācijā viņš sarakstījis patriotisku drāmu - triloģiju "Daugavieši".
1949. gadā J. Muncis izbraucis uz ASV, apmeties uz dzīvi Holivudā, Losandželosā, strādājis par pasniedzēju Pasadīnas teātra skolā un par telpu dekoratoru. Pēc J. Munča nāves izdota viņa grāmata "Jaunais Dailes teātris" (1975), kurā viņš stāsta par Dailes teātra tapšanu un koncepciju. Neizdotas palika J. Munča grāmatas "Inscenējuma formas problēmas" un "Dailes teātra tapšana". Līdztekus rakstīšanai J. Muncis ASV arī gleznojis gleznojis ainavas un portretus un 1954. gadā savā dzīvoklī iekārtoja gleznu skati, kur izstādīja 54 darbus.
Lielāko daļu fonda veido J. Munča pierakstu un konspektu burtnīcas par dažādiem glezniecības, scenogrāfijas, mākslas vēstures u. tml. jautājumiem. Fonda saturā ietilpst arī J. Munča biogrāfiskie dokumenti – dzimšanas apliecības tulkojums un sertifikāts par ievēlēšanu amatā, viņa raksti, J. Munča gleznu un to īpašnieku saraksti, viņa gleznu fotoreprodukcijas, bēru fotogrāfijas, viesu grāmata un dzīvesbiedres Zuzannas Muncis sakrātie dokumenti.