LNA Latvijas Valsts arhīva fonds

Skaidrīte Soduma bija māksliniece, darbojusies galvenokārt glezniecības un grafikas tehnikā, atklājot gan Latvijas, Zviedrijas un ASV ainavas un dabasskatus, gan ilustrējot šīs tik dažādās sabiedrības; tāpat neiztrūkstoša viņas daiļradē ir savu ģimenes locekļu portretēšana vēsturiski un sadzīviski noteiktās situācijās.

S. Soduma (dz. Kronberga) dzimusi 1921. gada 14. septembrī Anša un Karlīnes ģimenē Rīgā. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā (1942-1944) pie tādiem ievērojamiem gleznotājiem kā Konrāds Ubāns, Jēkabs Bīne un Augusts Annuss. Studijas nācies pamest, kad 1945. gadā ar māsu Lidiju (vēlāk prec. Švābe – vēsturniece un dzejniece; jurista, literāta un vēsturnieka Arveda Švābes sieva) devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju. Pirmos gadus S. Soduma strādāja žetonu emaljēšanas fabrikā un zīmēja spuldžu abažūrus. Turpinājusi arī mākslinieciski izglītoties, mācoties Berga industrijas mākslas skolā, kur apguva rūpnieciskā dizaina pamatus. Kopš 1960. gada S. Soduma strādāja Eskila Holma apgādā pie Zviedrijas skatu kartītēm. Tur viņa sev raksturīgā vienkāršotā un reālistiskā manierē gleznoja daudzu Zviedrijas pilsētu ainavas, kas tika iespiestas krāsu ofsetā.

1946. gada februārī Stokholmas pilsētas namā salaulājās ar jauno rakstnieku Dzintaru Sodumu. Jaunā ģimene turpmākos gadus pavadīja Stokholmā, kur pasaulē nāca abi dēli – Andris un Mārcis. 1963. gadā ģimene izceļoja uz Bostonu ASV. Tur S. Soduma papildina zināšanas iespieddarbu veidošanas procesos un paņēmienos Masačūsetas Mākslas koledžā. Tas ļauj veiksmīgi darboties Jaunanglijas Telefona mākslas nodaļā (1970-1986), veidojot un maketējot telefona grāmatu sludinājumu daļu.

Lielāko uzmanību ārpus darba S. Soduma velta radošajam darbam, piedaloties arī latviešu mākslinieku izstādēs. Vistuvākie viņai bija portreti, klusās dabas un ziedi, gleznojot arvien vairāk tika izmantoti zīmuļi, flomāsteri, tuša un ogle.

Lielāko fonda daļu veido S. Sodumas radošā darba dokumenti – ainavu, ziedu, cilvēku un dzīvnieku figūru zīmējumi, skices, uzmetumi. Fondu papildina arī biogrāfiskie dokumenti – pases, biedru kartes, apliecības, dzimtas koks; tāpat arī sarakste ar draugiem un radiniekiem (liela to daļa zviedru un angļu valodās), kā arī fotogrāfijas, kas aptver teju gadsimtu ilgu laikposmu, kur senākās Kronbergu dzimtas fotogrāfijas datējamas ar 20. gadsimta sākumu.